KOMPOSTS
ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Ievads
Aprites ekonomikā darbojas mehānisms, kas atvieglo organisko materiālu sadalīšanos skābekļa piesātinātā vidē, un līdz ar to tas ir barības vielām bagāts mēslojums un augsnes papildinājums. Šo mehānismu/procesu sauc par kompostēšanu. Kompostēt var dažādus materiālus, tostarp augļus un dārzeņus, olu čaumalas, kafijas biezumus un filtrus, riekstu čaumalas, tējas maisiņus, sasmalcinātas avīzes, kartonu u.c.
Apraksts
Kompostēt var ikviens - gan pašvaldības profesionāļi, gan mājsaimniecības, ja vien vienādā daudzumā ir brūnās (nokaltušas lapas, zari un zari) un zaļās (dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, nopļautā zāle) masas, kā arī pietiekošs mitrums. No brūnā substrāta izdalās ogleklis, zaļais ražo - slāpekli, un ūdens nodrošina nepieciešamo mitrumu, lai kompostējot sadalītos organiskais materiāls. Kompostēšanai ir iespējama iekštelpās tvertnēs, kā arī āra vidē. Veidojot kompostu jāpievērš uzmanība, lai tā nepiesaistītu kaitēkļus vai grauzējus un kompostam nebūtu slikta aromāta. Kompostēšana iekštelpās ilgst 2 līdz 5 nedēļas. Kompostēšanas sākšana pagalmā ietver vietas atrašanu dārzā, kur ir pietiekami daudz ēnas un sausa vieta kaudzes ierīkošanai. Pagalma kompostēšana var ilgt no 2 mēnešiem līdz 2 gadiem. Ir iespējami četri dažādi kompostēšanas veidi: Vermikompostēšana, kas ir kompostēšanas process slēgtā tvertnē, izmantojot tārpus, kuri kompostu sasmalcina. Kompostēšana rindās ar aerāciju: kompostēšanas process notiek rindās, kuras periodiski aerē manuāli, vai ar mehānisku kaudzes apgriešanu. Aerēta statiska kaudžu kompostēšana: liela kaudze tiek aerēta, izmantojot ventilācijas cauruļvadus un/vai organisko pildvielu kompostēšanas procesā. Kompostēšana tvertnē: kompostēšana lielā, slēgtā tvertnē, kurā tiek ievēroti pieci kompostēšanai nepieciešamie kritēriji.
Ir aplēsts, ka ESAO valstīs tiek kompostēti mazāk nekā 40 % organisko atkritumu, kas liecina, ka ik gadu tiek zaudētas vismaz 58 miljoni tonnu materiālu, kurus varētu reģenerēt.
Galvenās iezīmes
Kompostējot jāņem vērā pieci kritēriji:
- Zaļo un brūno substrātu līdzsvars
- Daļiņu lielums
- Mitrums
- Skābeklis
- Temperatūra
Priekšrocības un izaicinājumi
+ Minimāla ietekme uz vidi. Organisko vielu kompostēšana aptur metāna un izskalojumu veidošanos atkritumu poligonos un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
+ Atjauno nabadzīgas augsnes, radot vietu baktēriju un micēliju kolonijām, kas ir noderīgi mikroorganismi, kuri spēj noārdīt organiskos materiālus, veidojot humusu. Tiek palielināta arī augsnes bioloģiskā daudzveidība.
+ Nodrošina ūdens aizturi, aptur ūdensceļu aizsērēšanu ar atkritumiem.
+ Dabisks organiskais mēslojums, kas nozīmē, ka stādīšanai nav nepieciešamas papildus ķimikālijas.
+ Novērš augu slimības un kaitēkļus.
+ Ikviens var kompostēt pilsētās, izmantojot iekštelpu kompostēšanas tvertnes.
– Videi kaitīgu gāzu izdalīšanās, jo īpaši metāna, kas anaerobās kompostēšanas gadījumā aiztur siltumu un ietekmē globālo sasilšanu.
– Jāseko līdzi barības vielām. Periodiski nepieciešams pievienot barības vielām bagātus substrātus.
– Komposta kaudžu veidošana un kopšana ir laikietilpīgs process.
