SILTUMA SALAS EFEKTS
ĒKAS UN VIDE
Ievads
Temperatūra pilsētās ir augstāka nekā apkārtējās teritorijās vai lauku apvidos, jo vide ir blīvi apbūvēta. Ēku, bruģēto ielu un laukumu virsmas vasaras dienās var ļoti sakarst un naktīs izstarot siltumu. Šo globālās sasilšanas problēmu mēs saucam par pilsētas siltuma salas efektu (SSE) .
Apraksts
Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka karstuma viļņi Eiropā paliek biežāki un ar lielāku efektu. Pilsētas kļūst pārmērīgi karstas īpaši tūrisma sezonā mazinot cilvēku plūsmu, labklājību un ekonomisko attīstību.
Temperatūras atšķirību starp pilsētām un lauku apvidiem galvenokārt var izraisīt ēku apbūve un izmantotie materiāli. Zaļo zonu trūkums pilsētās var pastiprināt SSE efektu. Tomēr starp SSE iemesliem jāmin arī ūdens noteces infrasrtuktūra.
Ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus SSE mazināšanai pilsētu līmenī, pretējā gadījumā cilvēki turpinās intensīvi izmantot gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas, patērē elektroenerģiju, kas visdrīzāk tiek ražota no fosilā kurināmā, un paaugstina temperatūru ārpus mājokļa. Turklāt SSE kaitē cilvēku veselībai, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un maziem bērniem.
Protams, lietus spēj efektīvi atvēsināt gaisa temperatūru, taču, ņemot vērā lietus ūdens ātru aizplūšanu pilsētās, šo labvēlīgo ietekmi nav iespējams efektīvi izmantot.
Labākais risinājums SSE mazināšanai ir pilsētu zaļās infrastruktūras attīstīšana.
Pilsētu klimats un karstuma viļņi var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp karstuma dūrienu vai atūdeņošanos, kā arī samazināt darba un mācību produktivitāti. Pilsētas zaļā infrastruktūra var veicināt ūdens noturību un palīdzēt pilsētas dzesēšanā.
Galvenās iezīmes
Mēs varam mazināt SSE efektu:
- Stādot un kopjot kokus
- Noēnojuma veidošanā
- Veidojot zaļos jumtus un koridorus
- Aizturot ūdeni
- Izmantojot dabiskos ūdeņus
Priekšrocības un izaicinājumi
+ Ja ielas ir noēnotas iespējams novērst to pārkaršanu.
+ Stādot kokus un rūpējoties par esošo veģetāciju, mēs varam efektīvi cīnīties pret SSE un dzesēt temperatūru. Apstādījumu platības palielināšana sabiedriskās vietās un uz ēkām (piemēram, zaļie jumti un fasādes) ir ne tikai ieteicama, bet drīzāk kļūst neizbēgama.
+ Ūdens aizturēšana ir prioritāte. Pilsētām un iedzīvotājiem nepieciešams vākt un uzglabāt lietus ūdeni, nevis novadīt to prom, un izmantot šo dabas resursu sausuma periodos apūdeņošanai vai nodrošināt iespēju augiem to uzsūkt.
+ Dabiskie ūdeņi, piemēram, upes, arī atvēsina apkārtni. Izveidojot gar tiem atpūtas zonas, iedzīvotājiem ir vieglāk pavadīt karstās dienas.
– SSE negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un labklājību.
– Arī indivīdi ir atbildīgi par SSE. Tāpēc ir nepieciešama izpratnes veicināšana un iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā.
– Lai efektīvi cīnītos pret SSE efektu, pilsētām ir nepieciešami rīcības plāni par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī apņemšanās un finanšu resursi to īstenošanai.
