APŪDEŅOŠANA
ŪDENS KĀ DABAS RESURSS
Ievads
Klimata pārmaiņas saasinās pašreizējos apdraudējumus, jo īpaši reģionos, kuros jau šobrīd pastāv bažas par ūdens trūkumu, sevišķi reģionos, kuros ūdens trūkums jau ir aktuāla problēma. Zināšanas par iepriekšējām pielāgošanās stratēģijām un saistītajiem riskiem var palīdzēt izveidot efektīvu ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kas paredzēta gan pilsētu, gan lauksaimniecības nozarēm.
Apraksts
Ūdens deficīts ir situācija, kad nav pietiekami daudz atbilstošas kvalitātes ūdens, lai apmierinātu cilvēku un vides vajadzības (realitāte daudzviet Eiropā). Eiropas Vides aģentūras ziņojumā teikts: "Eiropā sausums un ūdens trūkums vairs nav reti vai ekstrēmi gadījumi, un aptuveni 20 % tās teritorijas un 30 % eiropiešu vidēji gadā cieš no ūdens trūkuma". Paredzams, ka klimata pārmaiņas šo problēmu vēl vairāk saasinās. Šajās teritorijās lauksaimniecība, sabiedriskā ūdensapgāde un tūrisms rada galveno spiedienu uz ūdens pieejamību, kas vasarā sasniedz maksimumu. Kopumā Eiropas pilsētām ir jāstiprina savu ekosistēmu noturība un efektīvāk jāizmanto ūdens, lai samazinātu ūdens trūkuma ietekmi. Eiropas līmenī ir izstrādāta politika un noteikumi, un pilsētas arvien vairāk īsteno pielāgošanās plānus, taču to efektivitāte būtu jāuzlabo.
Viens no veidiem, kā risināt šo problēmu, ir iedzīvotāju viedas apūdeņošanas prakses piemērošana:
- Mulčējiet dārzu - mulča augsnē var noturēt līdz pat 70% vairāk ūdens.
- Piesardzīgi izmantojiet zaļo nopļauto zālienu. Labāk to ieberiet komposta kaudzē un ļaujiet tai sadalīties – tā var veicināt augu izdegšanu, ja izmantota kā mulča biezā slānī.
- Izmantot pilienveida apūdeņošanas sistēmas, nevis smidzinātājus.
- Karstā laikā pārmērīgi neizmantojiet smidzinātājus. Jūsu zālienu nepieciešams laistīt tikai reizi nedēļā, un labāk to darīt no rīta, kad iztvaikošana ir mazāka.
- Vāciet lietus ūdeni.