UPJU UN JŪRAS PIEKRASTES ZONAS
ŪDENS KĀ DABAS RESURSS
Image source: whowhatwhy.org
Ievads
Upju plūdi ir dārgākā dabas katastrofa Eiropā. Globālā sasilšana un nepārtraukta plūdu apdraudēto teritoriju attīstība pakāpeniski palielinās upju plūdu risku. Ja klimata pārmaiņu ietekme netiks mazināta un netiks nodrošināta pielāgošanās klimata pārmaiņām, tiešie plūdu radītie zaudējumi līdz gadsimta beigām varētu sešas reizes pārsniegt pašreizējos zaudējumus. Ja globālā sasilšana nepārsniegtu +2°C, šī ietekme samazinātos uz pusi. Atbilstošas pielāgošanās stratēģijas var vēl vairāk būtiski samazināt plūdu ietekmi nākotnē.
Apraksts
Aptuveni viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo 50 km attālumā no piekrastes. Līdz šī gadsimta beigām jūras līmenis Eiropā varētu paaugstināties par vienu metru vai vairāk. Ja netiks veikti klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, ikgadējie piekrastes plūdu radītie zaudējumi Eiropas Savienībā varētu strauji palielināties no 1,4 miljardiem eiro mūsdienās līdz gandrīz 240 miljardiem eiro 2100. gadā. Aptuveni 95 % no šīs ietekmes varētu novērst, veicot mērenu klimata pārmaiņu seku mazināšanu un paaugstinot aizsargdambjus tur, kur piekrastē ir apdzīvotas vietas un ekonomiski nozīmīgas teritorijas.
Katru gadu piekrastes plūdi apdraud aptuveni 100 000 ES iedzīvotāju. Dabisko mitrāju un palieņu atjaunošana, lai aizturētu lieko ūdeni, arī uzlabotu ūdens un ekosistēmu stāvokli.
