Darbs No Mājām
ILGTSPĒJĪGA MOBILITĀTE
Ievads
COVID-19 izraisītās globālās pandēmijas dēļ visā pasaulē ir strauji pieaudzis darbinieku skaits, kas strādā no mājām. Tā kā ievērojama daļa CO2 emisiju rodas, braucot uz darba vietu, mājas biroja iekārtošana var tieši veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Apraksts
Reaģējot uz COVID-19 pandēmijas izplatīšanos, arvien vairāk cilvēku sāka strādāt no mājām, kas radīja jaunu situāciju uzņēmumiem, ģimenēm un iedzīvotājiem kopumā. Attālinātais darbs ir ilgtspējīgs risinājums, kam ir potenciāls mazināt dažus klimata pārmaiņu aspektus, samazinot ietekmi uz vidi, ko rada došanās uz darbu pilsētās un lauku apvidos.
Darbam no mājām ir daudz priekšrocību gan darbiniekiem, gan darba devējiem. Tas var palielināt produktivitāti, ietaupīt laiku un ceļa izdevumus, nodrošināt elastību ģimenēm un samazināt ietekmi uz vidi, piemēram, samazināt izmešu daudzumu, kas rodas, braucot uz darbu, un izmantot mazāk biroja kancelejas preču. Tāpēc CO2 emisijas, strādājot mājās, ir daudz mazākas nekā strādājot lielos birojos. Papildus regulārajām ikdienas darba aktivitātēm cilvēkiem bieži vien ir jābrauc uz lietišķām sanāksmēm. Aizstājot šos fiziskos pasākumus ar virtuālām sanāksmēm, mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas var krasi samazināt.
Šīs pārmaiņas ietekmē degvielas un enerģijas patēriņu pilsētās, gaisa kvalitāti, trokšņa piesārņojuma līmeni, satiksmes sastrēgumus un pat infrastruktūras stāvokli. Līdzīgus ieguvumus var radīt arī pandēmijas izraisītā straujā piepilsētu rašanās, kā arī mazāks ikdienas braucienu skaits uz darbu, ko nodrošina birojs mājās.
2020. gadā ES vidēji 12% nodarbināto (20-64 gadi) strādāja no mājām. Tas ir par aptuveni 7 % vairāk nekā iepriekšējā desmitgadē. Dažos reģionos (piemēram, Vīnē, Lisabonā vai Luksemburgā) šis rādītājs bija augstāks, sasniedzot 23-25 %. Dažos ES austrumu un dienvidu reģionos no mājām strādājošo cilvēku īpatsvars bija tikai aptuveni 5 %.
Galvenās iezīmes
Papildus pārstrukturētai laika pārvaldībai ir jāņem vērā arī citi attālinātā darba faktori, piemēram:
- Enerģētiskā pēda
- Transporta pēda
- Tehnoloģiskā pēda
- Atkritumu nospiedums
Priekšrocības un izaicinājumi
+ If we can reduce the use of petrol cars, CO2 emissions can decrease The impact is more significant in those countries where people use older or bigger vehicles, or where road congestion due to traffic jams is more frequent.
+ Ja cilvēki četras dienas nedēļā strādātu no mājām, mēs varētu panākt aptuveni 10 % slāpekļa dioksīda emisiju samazinājumu, kas ir viens no galvenajiem ar transportu saistītajiem piesārņotājiem.
+ Lai gan digitālo ierīču un risinājumu ražošanai un lietošanai arī ir nepieciešams ievērojams enerģijas daudzums, neto ietekme uz vidi joprojām ir pozitīva un daudz mazāka par oglekļa emisijām, ko rada pārvietošanās uz darbu.
+ Attālināta darba un palielinātās piepilsētu apbūves dēļ blīvi apdzīvotas pilsētu teritorijas var samazināt vietējo siltumnīcefekta gāzu emisijas.
– Cilvēki, kas pārceļas uz piepilsētas rajoniem, parasti iegādājas lielākus mājokļus, kas rada lielāku enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar maziem dzīvokļiem pilsētā.
– Dažos reģionos un dažos uzņēmumos atšķiras uzņēmumu kultūra, tāpēc mājas biroja iekārtošana ir mazāk populāra - tas kavē attālinātā darba izplatību. Lai gan hibrīda darbs netiek uzskatīts par ideālu risinājumu, tas ir izdevīgāks nekā ikdienas došanās uz darbu.
