BIOMASA
ATJAUNOJAMIE UN ALTERNATĪVIE ENERGORESURSI
Ievads
Biomasa var būt alternatīvs risinājums, ja citi atjaunojamie enerģijas avoti nav pieejami vai nav ekonomiski izdevīgi. Mēs varam ražot siltumu vai elektroenerģiju, sadedzinot galvenokārt augus (lauksaimniecības atkritumus), kā arī izmantot sekundāros vai terciāros avotus (piemēram, pilsētas atkritumus, rūpniecības bioloģiskos atkritumus, u.c.). Lai gan biomasa nav zaļākais enerģijas avots, ar rūpīgu plānošanu un loģistiku tai ir zems risks, kas padara biomasu konkurētspējīgu.
Apraksts
Biomasu enerģiju var izmantot gan mājsaimniecībās, gan lielākās publiskās un privātās ēkās pilsētās. Atkarībā no uzstādītās sistēmas jaudas tā var pat piegādāt enerģiju centralizētās siltumapgādes sistēmām, ievērojami samazinot enerģētisko atkarību un enerģijas izmaksas. Tomēr vienmēr ir svarīgi pārbaudīt, vai biomasa ir ražota ilgtspējīgā veidā.
Katlos parasti izmanto pārstrādātus organiskos materiālus, kas ir sasmalcināti, sagriezti šķēlēs vai presēti. Biomasas substrāts jāuzglabā sausās, aizsargātās telpās. Turklāt jāņem vērā arī fiziskā biomasas atrašanās vieta, jo koksnes/skaidu granulu transportēšana no lieliem attālumiem var radīt lielu ekoloģisko pēdu un siltumnīcefekta gāzu emisiju atkarībā no transporta veida.
Katla/apkures sistēmas ieguldījumu izmaksas ir atkarīgas no tās jaudas. Ieguldījumu atgūšanas laiks, ir salīdzinoši īss, neatkarīgu ēku gadījumā ir aptuveni 5-10 gadi. Uzstādīšana ir vienkārša, katlus var viegli ekspluatēt un pārvietot. Tehnoloģiju ieteicams izmantot, ja uz vietas ir pieejams liels daudzums zaļo atkritumu, piemēram, no pilsētu zaļajām zonām. Biomasas īpatsvars ES energoresursu struktūrā ir ievērojams, taču tā ir sākusi kļūt par mazāk vēlamu risinājumu, kā rezultātā primārās biomasas izmantošana var tikt ierobežota.
