Apraksts

Tūrisms ir trešā lielākā nozare ES, un tai ir milzīga ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas, pārvadājot tūristus. Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai to, kad doties atvaļinājumā, bet arī galamērķa izvēli. Vidusjūras reģionos ir kļuvis tik karsts un/vai mitrs, ka tūristi apsver iespēju ceļot galvenās sezonas sākumā vai beigās, lai izvairītos no karstākajiem periodiem. Bet, ja viņi vēlas doties vasaras brīvdienās, viņi varētu izvēlēties citu galamērķi, kurā temperatūra nepārsniedz komforta līmeni.

Sakarā ar siltuma salas efektu ekskursijas lielpilsētās vasarā var kļūt mazāk populāras. Pilsētas varētu palīdzēt tūristiem, nodrošinot īpašas mobilās lietotnes, lai atrastu ēnainas vai kondicionētas vietas, svaigu ūdeni, nosūtot brīdinājuma ziņojumus karstuma viļņu dienās un iesakot klimatam pielāgotas un no laika apstākļiem neatkarīgas tūrisma programmas. Digitālie risinājumi var atbalstīt arī ilgtspējīgu tūrisma pārvaldību. Dabas mīļotājiem, iespējams, būs jāmeklē jauni galamērķi vai periodi, jo klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē arī tūrisma galamērķu ainavu. Tomēr, tā kā daži galamērķi klimata pārmaiņu ietekmes dēļ kļūst mazāk pievilcīgi tūristiem, citas vietas varētu kļūt pievilcīgākas nekā agrāk, piemēram, Lielbritānija. Globālā sasilšana paaugstina arī jūras līmeni un izraisa eroziju, kas var negatīvi ietekmēt piekrastes teritorijas un pieejamās atpūtas vietas.

Ziemā slēpošanas cienītājiem jāsaskaras ar īsāku sezonu, savukārt zemie slēpošanas kūrorti cieš no sniega segas samazināšanās. Tas var ietekmēt arī citu galamērķu apsvēršanu.