Apraksts

Enerģētiskā nabadzība attiecas uz mājsaimniecībām, kuras nevar atļauties apsildīt vai atdzesēt mājokli līdz atbilstošai temperatūrai. To parasti izraisa zemi ienākumi, augstas degvielas cenas, zema energoefektivitāte mājoklī, augstas mājokļu cenas un zemas kvalitātes īres mājokļi.

Pilsētas un pilsētvide pastāvīgi mainās. Klimata pārmaiņu un nebeidzamā patēriņa ietekme var būtiski negatīvi ietekmēt sociālo iekļaušanos dažādām iedzīvotāju grupām. Šo ietekmi vissmagāk izjūt nelabvēlīgākā situācijā esošas iedzīvotāju grupas, piemēram, pilsētu enerģētiski nabadzīgie iedzīvotāji. Nevadīta pāreja uz mazoglekļa enerģijas rajoniem var izraisīt "zaļo ģentrifikāciju" un saasināt nevienlīdzību. Tomēr Zaļās pilsētas var būt arī virzītājspēks, lai veicinātu iekļaušanu un kļūtu par mazoglekļa pilsētām, pasargājot iedzīvotājus no nepieredzētās enerģētikas krīzes, kas pašlaik skar lielāko daļu Eiropas Savienības, vienlaikus piedāvājot sabiedrībai pienācīgu dzīves līmeni, labāku dzīves kvalitāti, pieejamāku mājokli un pasargāt to veselību.

Pāreja uz videi draudzīgākiem pilsētu projektiem var sniegt lielisku iespēju mazināt enerģētisko nabadzību vietējā līmenī. Pašvaldības mērogā tā var tikt novērtēta un risināta vairākos līmeņos - ir jāvērtē saistība ar pāreju uz zema oglekļa satura enerģijas ražošanu, vēsturisko ēku modernizācijas iespējas un renovācija, iedzīvotāju ieradumu maiņa, kopienas mēroga atjaunojamo energoresursus pietiekamība, sociālo mājokļu un enerģētikas nozares infrastruktūras pārklājums.