ILGTSPĒJĪGAS DRENĀŽAS SISTĒMAS
ŪDENS KĀ DABAS RESURSS
Ievads
lgtspējīgas drenāžas sistēmas (IDS) ir drenāžas risinājumi pilsētvidei, kas ir alternatīva pilsētas virszemes ūdeņu novadīšanai caur cauruļvadu tīkliem un kanalizāciju uz tuvējām ūdenstecēm vai īpašiem sateces baseiniem. Izmantojot atbilstošas IDS, iestādes var efektīvi pārvaldīt spēcīgas lietusgāzes.
Apraksts
Lai samazinātu virszemes noteces apjomu un uzlabotu pilsētu teritoriju drenāžu, ir izstrādātas ilgtspējīgas pilsētu drenāžas sistēmas (IDS). IDS ļauj kontrolēt ūdens daudzumu, izmantojot kokus un veģetāciju, zaļos jumtus, dīķus un mitrājus. Papildus plūdu riska samazināšanai IDS pilsētas ainavā var sniegt arī citus vides un ekoloģiskus pakalpojumus. IDS ieviešanas priekšrocības parasti ir uzlabots ūdens novadīšanas daudzums, kvalitāte, labiekārtota vide un bioloģiskās daudzveidības pieaugums. IDS var arī veicināt trokšņa samazināšanu, gaisa filtrēšanu un nodrošināt estētiski pievilcīgu koplietošanas zaļo zonu.
IDS piemērs ir zaļie jumti, kas var palielināt lietus ūdens pārtveršanu un uzkrāšanu, iztvaikošanu ļoti urbanizētās teritorijās, jo īpaši, ja ir ierobežota vieta zaļās infrastruktūras ieviešanai. Paredzams, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņas un ekstrēmos laikapstākļus, kas vērojami lielākajā daļā ES dalībvalstu, IDS kā zaļo pilsētu risinājumu nozīme augs.
IDS ir unikālas katrā situācijā, un tajās ņem vērā vides jautājumus, politikas kontekstu, fizisko atrašanās vietu, attiecīgās organizācijas, iesaistītās puses un to, kā tās ir apvienojušās, lai apspriestu IDS.
Galvenās iezīmes
Plūdu un piesārņojuma kontroles četras vispārējās struktūras ir:
- Baseini un dīķi
- Filtrējošās joslas un grāvji
- Caurlaidīgas virsmas un filtrācijas drenāžas
- Infiltrācijas ierīces
Priekšrocības un izaicinājumi
+ Samazināts noteces daudzums, tādējādi samazinot plūdu risku.
+ Uzlabota ūdens kvalitāte un tās aizsargāt no punktveida vai izkliedētā piesārņojuma.
+ Aizsargā vidi un vietējās sabiedrības vajadzības.
+ Nodrošina dzīvotni savvaļas dzīvniekiem un augiem.
+ Attīsta augsti urbanizētas teritorijas.
– Prasmju trūkums.
– Likumdošanas atbalsta trūkums.
– Nepietiekams plānošanas process.
– Būtisks resursu trūkums vietējās iestādēs.
– Sarežģīts reljefs un ierobežota ūdens uzglabāšanas spēja.
