ĒKAS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS
ĒKAS UN VIDE
Ievads
Pieejamie pētījumi liecina, ka ēkas visā pasaulē ir atbildīgas par ievērojamu daļu enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju. Tomēr ēkās ir arī liels enerģijas ietaupījuma potenciāls, kas var sasniegt 50-90 %. Viedi būvēta māja var būt klimatneitrāla un ilgtspējiga.
Apraksts
Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes datiem 2021. gadā ēkas visā pasaulē bija atbildīgas par 30 % no pasaules enerģijas gala patēriņa un 27 % no visām SEG emisijām. Ja šī tendence netiks mainīta, līdz 2050. gadam enerģijas patēriņš ēkās varētu būt divreiz vai trīsreiz lielāks.
Neraugoties uz nopietnām reģionālām atšķirībām klimata pārmaiņu ietekmes un intensitātes ziņā, ēkas, visticamāk, saskarsies ar pieaugošu risku ekstremālu laikapstākļu, piemēram, pastiprinātu nokrišņu daudzumu, mežu ugunsgrēku, spēcīgu vētru un plūdu, dēļ.
Ja netiks veikti ieguldījumi un uzlabota ēku noturība, tuvākajā nākotnē, visticamāk, ievērojami pasliktināsies ēku stāvoklis. Patlaban joprojām pastāv vairāki šķēršļi, kas kavē energotaupības tehnoloģiju un prakses plašāku ieviešanu, tostarp, bet ne tikai, nepietiekama tirgus pārredzamība attiecībā uz ēku komponentiem un mājokļu īpašnieku ierobežota piekļuve finanšu līdzekļiem. Arvien pieejamākas kļūst zināšanas par ēku modernizāciju, izmantojot energoefektīvus materiālus un komponentus, un par to, kā būvēt ēkas ar ļoti zemu vai nulles enerģijas patēriņu. Turklāt daudzu valstu regulatoru rīcībā ir plašs politikas instrumentu klāsts, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoefektīvas būvniecības un mājokļu modernizācijas jomā, piemēram, iepirkuma tarifi, oglekļa nodokļi un atviegloti aizdevumi maziem atjaunojamās enerģijas avotiem.
Mūsdienās ēkām ir pieejami vairāki klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, piemēram, sienu un jumtu izolācija, ieguldījumi energoefektīvās ierīcēs - apgaismes, apkures, ventilācijas, ieguldījumi atjaunojamos enerģijas avotos. Turklāt izmantojot viedos skaitītājus un pievēršot uzmanību paradumiem un dzīvesveidam, ir iespējams samazinātu pieprasījumu pēc dažādiem neefektīviem pakalpojumiem.
Galvenās iezīmes
- Samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
- Samazinās klimata pārmaiņu radītais risks.
- Uzlabots komforts.
- Mazināta energo-atkarība
- Ietaupīta nauda.
Image source: energy-cities.eu
Priekšrocības un izaicinājumi
+ Ilgtermiņa enerģijas un izmaksu ietaupījumi: energoefektīvas ēkas patērē mazāk enerģiju, ūdeni un ir ar zemākām uzturēšanas izmaksām.
+ Samazinātas emisijas un ietekme uz vidi: energoefektīvas ēkas rada mazāk SEG emisiju, jo tās retāk izmanto fosilo kurināmo.
+ Lielāks termiskais komforts vasarā un ziemā: ēku apkures un ventilācijas komponenti ir pielāgoti, lai radītu komfortablu iekštelpu temperatūru, kas uzlabo iemītnieku pašsajūtu.
+ Augstāka vērtība: energoefektīvas ēkas var pārdot un iznomāt par augstāku cenu, ēku komponenti ir dārgāki nekā tradicionāli būvētās mājās.
– Liels sākotnējais ieguldījums: Energoefektīvu ēku celtniecības materiāli parasti ir dārgāki.
– Vajadzīgo materiālu un darbinieku ar speciālām zināšanām pieejamība var būt apgrūtināta laikā, kad tirgū ir augsts pieprasījums un nav pieejamas izejvielas.
Atsauces
Papildus informācija
