APKURE UN DZESĒŠANA
ENERGOEFEKTIVITĀTE
Ievads
Telpu un ūdens apkure, kā arī dzesēšana veido aptuveni 45 % no Eiropas enerģijas gala patēriņa. Neraugoties uz nesenajiem centieniem apkures un dzesēšanas nozarē ieviest vairāk atjaunojamo enerģijas avotu, aptuveni 75 % patērētā kurināmā joprojām tiek iegūti no neatjaunojamiem avotiem (aptuveni 50 % no gāzes).
Apraksts
Telpu apkure un dzesēšana šobrīd veido ievērojamu daļu no kopējā enerģijas patēriņa ēkās visā Eiropas Savienībā. Ja aukstākā klimatā telpu apkure veido vairāk nekā 80 % no kopējā apkures un dzesēšanas patēriņa, tad siltākā klimatā, piemēram, Dienvideiropā, vissvarīgākais faktors ir telpu dzesēšana. Ēkas bieži zaudē siltumu vai aukstumu sliktas kvalitātes dēļ. Aptuveni 70 % ES ēku fonda ir uzbūvēti laikā, kad energoefektivitātes prasības bija ļoti ierobežotas vai to vispār nebija, tāpēc to renovācija ir būtiska.
Apkures un dzesēšanas pieejamību var saprast kā mājsaimniecību spēju maksāt enerģijas izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu mājokli pietiekami siltu ziemā vai vēsu vasarā. Salīdzinājumam - telpu un ūdens apkures izmaksas visā ES veido vidēji 6,4 % no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem, sākot no tikai 3 % Maltā līdz pat 16 % Slovākijā. Apkures izmaksas mājsaimniecībām Eiropā ir ļoti atšķirīgas, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no individuāliem faktoriem, piemēram, telpu energoefektivitātes, apkurei un dzesēšanai izmantotā kurināmā veida un tehnoloģijas, enerģijas cenas par vienību un iedzīvotāju individuālajām vajadzībām un dzīves apstākļiem.
Fosilā kurināmā, piemēram, naftas vai gāzes, aizstāšana ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem un citiem bezoglekļa risinājumiem apkures un dzesēšanas nozarē nav guvusi tādu pašu vērienu kā elektroenerģijas nozarē, kur vēja vai saules enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanai šobrīd ir plašāk pieejama. Siltuma un dzesēšanas nozarē atjaunojamie energoresursi pašlaik nodrošina tikai 23 % no kopējā patēriņa.
Galvenās iezīmes
- Liela daļa no enerģijas rēķiniem tiek veltīta telpu apkurei.
- Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecībās ir lielāks risks ciest no temperatūras izraisītas mirstības, garīgās veselības problēmām un sociālās izolācijas.
- Vasaras karstuma viļņi nelabvēlīgi ietekmē veselību.
Image source: Eurostat
Priekšrocības un izaicinājumi
+ Energoefektīvas ēkas var nodrošināt mazākus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem.
+ Ievērojamus enerģijas ietaupījumus var panākt, veicot vienkāršus renovācijas darbus, piemēram, izolējot sienas, pamatus, bēniņus, uzstādot dubultos/trīs stiklus.
+ Vidē balstīti risinājumi, piemēram, koki, zaļie jumti un sienas, kas nodrošina ēku izolāciju un ēnu, samazina izmaksas apkurei un dzesēšanai.
+ Energoefektīvas mājas celtniecība vai renovācija parasti izmaksā dārgāk, lai gan dažas izmaksas var atgūt, izmantojot nodokļu atlaides, enerģijas ietaupījumus un citus finanšu rīkus.
– Informētības trūkums par enerģijas taupīšanas priekšrocībām, profesionālu konsultāciju trūkums par tehniskajiem aspektiem un finansējuma trūkums ir galvenie šķēršļi, kas kavē mājokļu īpašniekus renovēt/modernizēt.
– Daudzdzīvokļu ēkās ieguldījumi energoefektivitātē ir mazāk pievilcīgi, jo īpašumtiesības ir sadalītas. Tās var būt problemātiskas arī īrētās ēkās īres noteikumu dēļ un tā iemesla dēļ, ka īpašuma īpašniekiem ir maz motivācijas ieguldīt, ja rēķinus par enerģiju maksā īrnieki.
