SERVITIZĀCIJA

SERVITIZĀCIJA

APRITES EKONOMIKA

Ievads

Servitizācija attiecas uz iespēju samazināt materiālās vajadzības, mainot produkta īpašumtiesības vai tā piedāvājumu tikai kā vienreizēju pārdošanu par labu visaptverošāka pakalpojuma vai risinājuma nodrošināšanai. Iespēja ir sniegt pakalpojumu, preču, atbalsta un zināšanu kopumu, kas katram klientam piedāvā labāko risinājumu.

Apraksts

Servitizācijas modelis piedāvā risinājumus, kas izvairās no tipiskiem šķēršļiem, kas kavē videi draudzīgāku pilsētu mērķu īstenošanu, neraugoties uz to acīmredzamajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, augstās sākotnējās izmaksas, neskaidrību par veiktspēju, kā arī taustāmākām vai vieglākām ieguldījumu prioritātēm servitizācija attīstās lēni. Pakalpojumu izmantošanu parasti definē kā papildu pakalpojumus vai risinājumus pilsētām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas pastāvīgi nodrošina videi draudzīgākus rezultātus. Servitizācija piedāvā arī lielu potenciālu aprites ekonomikai saistībā ar videi draudzīgākiem risinājumiem taču tā izjauc pašreizējās sistēmas.

Kā piemēru šādam modelim var minēt pāreju, ko veica kopētāju nozare, kas sāka iznomāt daudzfunkcionālos produktus, lai veicinātu modeļa attīstību, kurā maksā par katru izdrukāto vai skenēto lapu, nevis tikai par printeriem un kārtridžiem, tā samazinot klientu investīcijas, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa sadarbību un palielinot peļņas rādītājus. Jaunākos projektus var atrast atjaunojamās enerģijas sektorā, kur klients maksā fiksētu maksu par patērēto pakalpojuma vienību, bet sistēmas īpašnieks paliek tehnoloģiju piegādātājs, kas ir atbildīgs par visām ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām.

Servitizācija piedāvā virkni interesantu iespēju ekoloģiskām inovācijām, ilgtspējīgām produktu un pakalpojumu sistēmām un resursu efektivitātei.

idea

Attēlā ir parādītas dažas nozares, kurās jau ir piemēroti servitizācijas risinājumi un kuras ir nozīmīgas videi draudzīgākām pilsētām.

Source: Basel Agency for Sustainable Energy.

Servitization 2nd figure

Priekšrocības un izaicinājumi

+ Pāreja no iepriekšēja maksājuma uz maksājumu par periodu vai par lietošanu.

+ Efektīvākas piegādes ķēdes, kas mazāk apgrūtina dzīvi pilsētās.

+ Labāka atbilstība iedzīvotāju vai klientu vajadzībām un vēlmēm.

+ Produktu novecošanās novēršana un lielāka ilgtspējība.

+ Elastīgāki piedāvājumi iedzīvotājiem vai klientiem.

+ Uzlabotas labošanas iespējas un modularitāte.

+ Pakalpojums kļūst par vērtīgu piedāvājumu, nevis tikai par izmaksām.

+ Sākotnējie ieguldījumi parasti ir mazāki.

 

–  Dažkārt tikai lielos projektos var sasniegt nepieciešamo minimālo apjomu.

–  Vajadzīga būtiska domāšanas veida maiņa.

–  Liels mainīgums sniegto pakalpojumu intensitātē un naudas plūsmas atbalstam jābūt proaktīvam, nevis reaģējošam, lai samazinātu pakalpojumu dīkstāvi un uzturēšanas izmaksas.